Skotu terjers

Šķirnes izcelsmes vieta un laiks: Lielbritānija, 19.gs.
augstums skaustā 25-28 cm, svars 8,5-10.5 kg.
Vidējais dzīves ilgums ap 13 - 15 gadiem.

Skotu terjers ir nopietns, muskuļains suns, pazīstams ar savu stingro raksturu. Ārējais veidols piesaista uzmanību garajām, pinkainajām “uzacīm” un apaugušajam purnam, stāvošas ausis un aste. Skota ķermenis klāts ar rupju, biezu akotspalvu ar mīkstu pavilnu.

Izplatītākie krāsojuma varianti : melns, kviešu krāsas, tīģerkrāsas( jebkura toņa).

Tiek uzskatīts, ka skotu terjeru senči bija suņi, kuri mājojuši Skotijas Rietumu piekrastes salās. Sākotnēji šos terjerus izmantoja medībās uz sīkajiem dzīvniekiem, bet mūsdienās tie ir populāri visā pasaulē kā brīnišķīgi kompanjoni. No tiem sanāk arī lieliski sargi.

Skotu terjeri lieliski panes atrašanos megapolises apstākļos, bet labi jūtas arī lauku apvidū. Tiem ir nepieciešamas kustības, tādēļ nesaņemot iespēju labās pastaigās aktīvi izkustēties sporta laukumā, kompensācijai tie sāks izmantot iekšējo mājokļa telpu .

Skoti – pilnvērtīgi ģimenes locekļi, labi pakļaujas saimnieka komandām, tomēr šai šķirnei raksturīga savaldība, kā arī tie var sākt izrādīt agresiju, kas ir viegli labojams, ja sākt ar to cīnīties no agra vecuma. Suņa socializācija pilnībā atrisina šo problēmu. Ar bērniem, it īpaši jaunāka vecuma, skotu terjeru atstāt nav ieteicams, ja suns iepriekš nav pieradināts pie bērnu sabiedrības. Skotam patīk apsargāt savu teritoriju, svešinieku tuvošanos mājām vai pie dzīvokļa durvīm šajos suņos izraisa negantas rejas.