LKF
 
 
 
TBC


TERJERU CIENĪTĀJU BIEDRĪBA
Reģ.Nr. 40008098472 .

*  * 

  JAUNUMI
spacer.gif (63 bytes)

 

KERIBLŪ TERJERS
************************************************
FCI-Standarts N° 3  /11.05.2005/ GB
 
IZCELSMES VALSTS: Īrija.
ORIĢINĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS:19.04.2005.
PIELIETOJUMS: Tika izmatoti smagā darbā ķerot ūdrus dziļos ūdeņos, satverot āpsi pazemē un medījot kaitēkļus. Labi sargsuņi un uzticami kompanjoni.
 
KLASIFIKĀCIJA:
3. grupa: terjeri.
1. apakšgrupa: Liela un vidēja izmēra terjeri.
Bez darba spēju pārbaudes.
 
ĪSS VĒSTURISKS APRAKSTS: Tiek pieņemts, ka Keriblūterjers tāpat kā citas īru terjeru šķirnes, ir pastāvējušas Īrijas teritorijā gadsimtiem, tomēr līdz 20gs, par šķirni gandrīz nebija liecību, suņa pirmatnējās izmatošanas dēļ: kā grauzēju mednieks un daudzpusīgs fermeru suns.
Pirmās iespējamās literārās ziņas par Kerīblūterjeru tiek datētas ar 1874 gadu, kurā autors apraksta suni kuram ir zilgans-zilganpelēks krāsojums, ar tumšākām  iezīmēm un plankumiem, un visai bieži ar rudiem vai dzelteni brūniem lāsumiem uz purna un  ekstremitātēs.
Domājams, ka šis tumši - zilganpelēkais īru terjers, bija izplatīts Kerijas apgabalā, tomēr arī citos apgabalos tas bija sastopams.
Zilganpelēkais “Blū”  terjers pirmo reizi izstāžu ringā parādījās 1913 gadā, un 1920 gadā tika izveidots Dublinas “Blū” terjeru klubs.
Keriblū ātri kļuva populārs kā īru patriotu talismans, tā kā īsā laika posmā ar šķirni sāka nodarboties pat 4 klubi reizē, kuri laika posmā no 1922-1924 gadam rīkoja ne mazāk kā 6 izstādes un darba pārbaudes.  Uz 1928 gadu šie iespaidīgi veidotie terjeri ar mīkstu zilganas nokrāsas spalvu, kļuva ļoti populāri visā pasaulē, tie iegūst reputāciju kā teicamus darba un kompanjonu suņi, kas padara šķirnes vērtējumu par “gandrīz ideālu".
 
KOPĒJAIS IESPAIDS: Tipiskam Keriblū terjeram jābūt staltam,labi veidotam ar labām proporcijām, ķermenis ar labi attīstītu muskulatūru un izteikti terjerisku stilu.
 
UZVEDĪBA UN RAKSTURS: Viscaur “terjerisks” raksturs. Svarīgs nosacījums - izteiksmei jābūt modrai, ieinteresētai un ar dedzīgu uzmanību.
 
GALVA: ar bagātīgu spalvu. Suņiem galva spēcīgāka, ar izteiktāku muskulatūru nekā kucēm.
GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: spēcīgs un labi sabalansēts.
Pāreja no pieres uz purnu: vāji izteikta.
PURNA DAĻA:
Degungals: Melns, nāsis lielas un platas.
Purns: vidēja garuma.
Zobi: lieli, līdzeni un balti, ar šķērveida sakodienu (taisns sakodiens ir pieļaujams).
Žokļi: Spēcīgi un muskuļaini, (iznīcinošie žokļi).
Mute: Smaganas un aukslējas melnas.
ACIS: Tumšas vai tumšas riekstu krāsas, vidēji lielas, labi novietotas, ar uzmanības pilnu izteiksmi.
AUSIS: Smalkas/plānas/ un nelielas, krītošas uz priekšu vai galvai gar sāniem, virzītas uz priekšu, lai vēl vairāk izteiktu dedzīgi vērīgu, asu terjerisku izteiksmi.
 
KAKLS: Samērīgi proporcionāls, ar labu izeju/ labi sēž plecos/ vidēja garuma.
 
ĶERMENIS:
Mugura: Taisna , vidēja garuma.
Jostas vieta: samērīga garuma.
Krūtis: Dziļas un mēreni platas. Ribas labi izliektas.
 
ASTE: Tieva, labi/ augstu/ novietota, tur taisni /vertikāli/ un jautri.
 
KĀJAS:
PRIEKŠKĀJAS:
Lāpstiņas: smalkas, slīpi novietotas, labi veidotas.
Priekškājas: Skatoties no priekšās taisnas, kauli prāvi.
PAKAĻKĀJAS: Labi novietotas zem suņa.
Ciskas: muskuļainas, labi attīstītas.
Lecamās locītavas: spēcīgas.
ĶEPAS: Kompaktas, spilventiņi spēcīgi un apaļi, nagi melni.
 
GAITA/KUSTĪBAS: Labi saskaņotas, paralēlas, priekškājas ar izvēzienu un pakaļkājas ar spēcīgu atgrūdienu. Kustības laikā muguras līnijai jāpaliek taisnai, galva un aste augstu pacelta.
 
APMATOJUMS:
Vilna: faktūra mīksta, bagātīga  un viļņaina.
Krāsa: zilgana ar jebkuru nokrāsu ar vai bez melnām iezīmēm. Melna krāsa ir  pieļaujama līdz 18 mēnešu vecumam, kā arī dzeltenbrūna nokrāsa.
 
LIELUMS UN SVARS:
Augstums skaustā: Suņiem 45,5 –49,5 cm, kucēm 44,5-48 cm.
Svars:   Suņiem 15-18kg, kucēm  attiecīgi mazāk.
 
TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.
- Gaišas smaganas;
- Dzeltenas vai gaišas nokrāsas acis;
- Kupraina vai ieliekta mugura;
- Šaurs krūškurvis;
- Izvirzīti elkoņi;
- Pārkodiens vai nepilns sakodiens;
- Balti vai ziloņkaula krāsa nagi;
- Liekie pirksti uz pakaļkājām, vai to noņemšanas pazīmes;
- Šaurs pakaļkāju novietojums, stīvas kustības;
- Jāsoda, ja hendlers sunim palīdz noturēt galvu un asti;
- Asa, stieplveida vai saraina vilna;
- Jebkura cita vilnas nokrāsa, ar augstākminētajiem izņēmumiem.
Jebkuru suni, kurš nepārprotami rada iespaidu par psihiskām vai uzvedības anomālijām  ir jādiskvalificē.
 
N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
 
 
 
Webset  by © KissDesign Website